Jā, mūsdienās ko tādu vairak nepiedzīvosi :)

:):):):):

Jā, tā nu bija!!

Atceros kā PSPS laikā ar lielu piesardzību un grūtībām kāds paziņa bija dabūjis Bītlu plati un mēs visi gājām pie viņa lai klausītos ''aizliegto'' mūziku-nu un kas tad tur tāds aizliegts bija -tīri jāsmejās, bet lūk tā ir patiesība....tā toreiz bija.....

Jā,jā,bastojām stundas(kādas divas pēdējās parasti)dažreiz,gājām pie klasesbiedrenes,kurai bija vecāks brālis,kuram bija lenšenieks un visādas ārzemju mūzikas lentas,arī Ilmāru Dzeni un Čikāgas piecīšus ieskaitot:-)tad nu čiepām no vecāku bāriņa mazliet alkholiskos dzērieniņus un pa kluso klausījāmies muzīku,jutāmies kā ārzemēs,tā mēs domājām:-)

Jaunībā klausījāmies roku - un te, salīdzinot ar Artēmija stāsīto, bija Rietumi! Rīgā, Vecmīlgrāvī bija velotreks, ziemā - slidotava (tagad sen nojaukts), kur gājām uz rokkoncertiem - vietējās grupas spēlēja Baby Come Back, Sugar, Sugar (The Archies), It`s Allright Now (Free), Love Like a Man (Ten Years After), Down On The Corner (Creedence Clearwater Revival), utt. tālaika hitus - gariem matiem, samērā labu aparatūru - tā bija brīvība! Laikam Hruščova laiks. Pēc tam koncerti kā deju vakari notika kultūras namā "Ziemeļblāzma" jeb Blašķī. Uzaugu pie rokmūzikas, kas mani, godīgi sakot, ietekmēja slikti - sāka uzmākties pašnāvības domas. Dievs izglāba!

Njaa labs video,garss un paties !